Šos jau daudzi būs noprovējuši, bet pamanīju, ka neesmu viņus pieminējis un ar to labo vārdu.

Vilniaus Alus Kvietinis (5%) Lietuva – 0,33l – 0,49 Ls (Alus Vēstniecība).

Aromāts no pudeles ir lielisks, saldskābs un svaigs. Putas nav īpaši lielas un plok diezgan ātri. Alus ir duļķains un necaurspīdīgs. Pirms laika teiktu, ka šis alus ir līdzvērtīgs Hoegarden būzei, bet šodien degustējot atkārtoti manas domas ir mainījušās. Labs, bet ne tik labs, kā bija palicis manā atmiņā no pirmās degustācijas reizes, kāpēc tā man grūti teikt. Bet labs un gards viscaur. It sevišķi, ja iegadāsieties izlejamā veidā gan garša svaigāka, gan cena patīkamāka – 1,09Ls par litru (plus 0,13Ls par taru). Šo iesaku pirkt un baudīt karstajās vasaras brīvdienās. Labs kviešu nefiltrētais par labu cenu.

Iegādāties varat Alus Vēstniecības veikalā Stabu ielā 50: http://alusvestnieciba.lv/

Vilniaus Alus Nefiltruotas Šviesusis (5,2%) Lietuva – 0,33l – 0,49 Ls (Alus Vēstniecība).

Ļoti patīkama maiga garša, jūt nelielu skābumiņu un rūgtums ar tepat rosās. Mmmm garšo. Gāzējums patīkums un mierīgs, nav agresīvs kā parastajiem gaišajiem aliem. Šo vajadzēs noprovēt izlejamā veidā. Jūtu nelielu īpatnēju piegaršu, kas dod to saldumu, hmm nevaru uztvert kas tas ir. Kā vēsta apraksts, rāžotāja mājaslapā, tie tomēr apiņi nevis kāds īpašs piejaukums. Šo prasās lielā masīvā kausā nevis no glāzes un 0,33 tilpumā. Gards alus ar spēcīgu pēcgaršu. Lai arī nefiltrētais, nogulsnes nav un alus ir visnotaļ caurspīdīgs. Šis alus garšos daudziem, vieglāks par pašmāju aliem, bet garšas ziņā noteikti neatpaliek, atļaušos teikt delikātāks alus. Priekā.

Šis būs īsais fiksais ieraksts par konservu, kuru gribēju pagaršot kopš viņa parādīšanas veikalu plauktā, kad tasīju reklāmas plakātu šim brīnumam. Cena liekas bija 1,10 lati, tīri ok, ja ar to pietiek remdēt nelielu izsalkumu pārgājienā vai ofisā, jo konserva iepakojums to atļauj un nevajag ledusskapi, lai to uzglabātu. Kāds beidzot varētu pievērsties šim konservu lauciņam, jo daudziem nav kur uzglabāt savas pusdienas, ne visiem mājās vai ofisā ir ledusskapis. Bet viss kas pieejams veikalu plauktos ir “tušonka”, pastētes un šprotes. Būtu kruta, ja būtu lielāks piedāvājums, teiksim sautēti dārzeņi balzamiko mērcē ar kādu balto zivtiņu. Gardi, pikanti un garšīgi.

Uz etiķetes/iepakojuma viss protams izskatās ūber apetalīgi un gardi – tāds ir reklāmas pamatprincips, ieinteresēt tevi kā mērķauditoriju, lai tuiegādātos šo produktu. Manā gadījumā tas arī nostrādāja.

Lūk kā izskatās atvērtā konservu kārba.

Par garšu protams var debatēt, bet pa lielam garšo tieši tāpat kā parastākā skumbrija tomātu mērcē. Arī laša gabaliņi ir no pavēdera daļas, kuri ir paši taukainākie un lētākie. Otreiz es šo konservu nepirktu, ja nu vien kvalitāte un recepte uzlabotos. Jo viegli un gardi “salāti” ar lasi ir ideāls launags, bet šeit ir pasmags ēdiens ar ne ar to labāko garšu un vizuālo baudījumu. Es saprotu konservos vienmēr būs kiš miš, bet alternatīvas ir lētākas. Forša ideja, bet diemžēl pievīla.

Krombacher Weizen (5,3%) Vācija – 0,99Ls (SKY)

Putas ir biezas un smarža burvīga. Alus ir pilnībā necaurspīdīs un duļļķains. Gāzējums tāds “rupjāks” nekā esmu pieradis, dzerot kviešiniekus. Garša laba. Nav citrusu saldskābās piegaršas, kas ir izteikta teiksim, Hoegarden alum, kurā būtu viens no maniem favorītiem.

Šī alus ieteicējs arī minēja, to ka garša nav pārblīvēta ar ierasto skābumu, un tāpēc esot viņa favorīts. Man jāsaka, ka man laikam patīk tas citrusu svaigumus un šajā alū man tas pietrūkst. Kviešu smarža ir, garša ir, bet iztrūkst nianses. Kviešu alu iesaku baudīt tieši tagad – pavasarī, tas ir atspidzinošs un buķete modina garšas kārpiņas no ziemas drūmajiem vakariem un tumšajiem aliem. Priekā, draugi!

Ja tev ir savs kviešu favorīts, ieraksti komentāru, gribas atrast to gardāko.

Edelweiss Weissbier 5,3% – Austrija 0,99Ls (Sena Bode)

Atkal jau jāsaka, ka arī šo alu iegādājos dēļ glītās etiķetes. Lai arī alus atradās pašā augstākajā plauktā, viņš bija labi pamanāms, jo tomēr atšķras no mūsu parastajiem-vietējiem.

Nu tad korķējam vaļā. Smarža burvīga – saldskābi atspirdzinoša, kā jau kviešiniekam pienākas. Putas lejot glāzē veidojas biezas un lēnām plokot atstāj nospiedumus uz glāzes sieniņām. Pats alus vidēji duļķains, bet nav pilnībā necaurspīdīgs.

Gāzējums ir tīri ok, prasītos mazliet vairāk. Pēc garšas var teikt ka virziens ir uzņemts pareizais, bet līdz galapunktam brūvētāji nav nonākuši. Pirmā garša ir feini skābena un tad visas garšas noplok un pazūd, it kā būtu padzēries ūdeni.

Nav slikts, bet cena ir pārāk liela priekš viduvēja produkta. Gaume jau protams katram atšķiras un kādam varbūt šis kļūs par favorītu! Priekā!

Lūk pavisam vienkārša lieta, kas sniedz vasaras garšu un remdē izsalkumu – maizītes ar skabo krējumu.

Kā jau sviestmaizei pienākas ar lietām, ko liec virsū katrs var variēt pec savas gaumes un ieskatiem. Es šoreiz ekspeimentēju ar vasaras svaiguma garšu. Pēc pagatavotā brīnuma es iesaku pievienot vēl svaigu papriku un mazliet marinētu gurķi vai papriku. Tātad:

Sarīvējam svaigus pašmaju gurķus un ķinas kāpostu, kā arī nedaudz kaut ko marinētu un svaigu papriku spirgtumam. Sarīvētās/sagrieztās štelles sajaucam un kārtojam virsū baltmaizei, rupjmaizei vai sausiņiem, kurus izvēlējos es. Ar karoti lejam pāri skābo krējumu. Es izvēlējos Eksporta krējumu ar 12% tauku saturu, jo garša ir lieliska un viņš ir šķidrāks par 25% krējumu. Un tad pa virsu liekam svaigas vai saldētas dillītes un uzberam čuķ-čuķ sālīti un ēdam.

Man garšoja. Salāts un krējums dod to burvīgo svaigumu un maizīte atkal palīdz izvilkt līdz pusdienu laikam. Gatavojiet, eksperimentējiet un baudiet pavasari, kas pamazām sāk jau uzņemt apgriezienus. Veseli ēduši!

Lāčplēsis Divu raugu Latvija (5,2%) – Rimi (iepazišanās cena 0,49 Ls)

Nogaršots jau pirmajā dienā kad parādijās veikala plauktā. Bet ieraksts netapa, jo smagi vīlos šajā alū, lai arī reklāma esot solījusi zili zaļus brīnumus. Reklāmu pats gan nebiju redzējis, jo dzīvoju zem akmens un TV neskatos.

Vēl pagajušo nedēļu draugi bija iegādājušies šo alu aiz intereses un pēc tā degustācijas bija vienots viedoklis – alus parastais, nekāds. Tikpat labi var pirkt pilzenieku un garšas ziņā nejutīsi starpību. Tas principā arī viss ko var teikt par šo brūvējumu. Varbūt, ka ir kāda garšas nianse, ko mēs nepamanījām, bet nu degustēja vairāka kā viens cilvēks. Vai nu mums mutes nepareizās vai alus darītājiem sagribējās pacelt pirkšanas procesu ar jaunu “Divu raugu” hype fišku. Mārketingā iztērēto naudiņu varēja iztēret labāk un uzražot, ko līdzīgu Dižalum, tik ar mazāku alkohola saturu. Priekā, draugi!

VIRTUVEKulinārijas recepšu avīze
Cena: 0,45 Ls

Šī avīze ir šedevrs. Papīra izvēle izcila un dizains ir vienkārši nākamais līmenis. Un vairs man piebilst nav ko. Lūk arī izsmalcinātā izdevuma bildes pēc kurām jūs paši spēsiet novērtēt šo izcilo izdevumu. Un nejauciet, es šo avīzi nopirku nesen, nevis 1996. gadā.

p.s. ar šo ierakstu arī noslēdzas, gardēžu preses apskati.

SAIMNIECEŽurnāls gardēžiem
Izdevniecība: SIA “Septyni menai”, pārējais info nezināms.
Cena: 0,98 Ls

Sasmīdināja zīmogs uz vāka – VISAS RECEPTES IR IZMĒĢINĀTAS – labi to zināt.

Labs papīrs un patīkami viegls dizains, nav pārbāzsts ar vizuālo infomāciju, kā Ievas Virtuve.

Šī numura tēma ir pankūkas, kas ir feini, var iemācīties kā pasniegt plānos brīnumus desmit veidos. No otras puses tiem kam mīklas izstrādājumi negaršo šis žurnāla numurs ies secen. Receptes kopumā man liekas diezgan pasmagas, ļoti daudzas arī satur mīklas izstrādājumus – Kārtainā mīklas rulete, Pīrāgs ar vistas gaļu, Pica ar kotletēm utt. Tas nu laikam gaumes jautājums, bet ja man gribas kaut ko no kārtainās mīklas es došos uz netālu esošo konditoreju.

Recepte ar karpas rasolu mani samulsināja, jo redzot gala rezultātu es nemaz negribētu, ko tādu gatavot. Kāds vienkārši paņēmis dažādas izejvielas un uztaisījas Eifeiļa torni. Interesanti, kā to paredzēts ēst – sagāzt vai censties ēst kā torti?

Negribu būt tas kurš tik rāda ar pirkstu un visu noliek, bet man ir jāpiemin fotogrāfijas. Tās nez kāpēc izskatās kā no 60mito gadu pavārgrāmatas. Varbūt nelielais tekstiņš žurnāla sākumā to izskaidro – Visi izstrādājumi izgatavoti un fotogrāfēti redakcijā. Traucē viss kas ir ēdiena fonā – kaudzes ar dillēm, briesmīgās vāzes, māla trauki kā arī trauki kuros ēdiens ir bildēts. Tāds vecmāmiņas lauku mājas stils viscaur. Kā arī svītrainie galdauti ir novecojuši jau gadus 20 atpakaļ. Ehh, nu kādam vajadzētu to visu caurskatīt ar modernāku aci.

Kopumā it kā nav ne vainas, bet ir lietas kas pieklibo un vajadzētu sakārtot. Padomāt arī par tiem kas gaļu neēd (svaigu kāpostu salāti neskaitās). Vai žurnāls būtu mana lata vērts? Drīzāk jau nē.

IEVAS VIRTUVETikai pārbaudītas receptes!
Izdevniecība: Žurnāls Santa / Redaktore: Santa Dansberga-Anča / Māksliniece: Sandija Šēnberga / Datorgrafiķe: Liene Kozlovska
Cena: 0,60 Ls

Par šo žurnālu man būs maz, ko teikt. Kopā likuši profiņi un it kā viss ir savās vietās un ticu, ka daudzi pērk tieši šo žurnālu. Jo sieviešu žurnāls Ieva dauziem zināms un Ievas Virtuve daļēji izpelnās uzticību uz otra žurnāla lauriem.

Pēc satura, kā redziet, ēdienu receptes ir daudz un dažādas. Uzkodas, otrie un protams arī deserti.

Receptes gan soli-pa-solim ar bildēm, gan tikai ar bildi un gatavošanas procesa aprakstu. Pats gan Ievas Virtuvi iegādājos tikai šim bloga ierakstam, nav īsti manā gaumē. Bet ļoti iepatikās šis atvērums, kura autori droši vien iedvesmojušies no Jamie Oliver 30 minutes šova vai grāmatas. Un tas ir labi, ka ir daudzpuisīga pieeja rakstiem.

Žurnālā ir arī produktu apskats. Bet tas nelikās pievilcīgs un pietiekami informatīvs. Žetons par centību.

Verdikts: kopumā tīri ok. Bet un atkal jau mans iemīļotais BET – sajūta, ka žurnālā darbojas paliels haoss. Ir receptes ar lielu bildu un aprakstu, tad ir receptes ar soli-pa-solim aprakstu un tad ir Pavārgrāmata, līdzīgi kā žurnālā Pie Galda tikai bez perforējuma, izdurtiem caurumiem un biezāka papīra. Otreiz diez vai pirkšu, bet nu katram jau savas prasības. Lai labi lasās.

DIENAS ĒDIENIGaršīgi!
Žurnāla redaktores: Anda Sestule, Daina Lapiņa / Māksliniece: Rūta Mežavilka / Datorgrafika: Raivis Salmiņš, Jānis Pauzers
Cena: 0,65 Ls

Lai arī šis žurnāls ir nodrukāts uz nu jau pierastā tualetes papīra, kā lielākā daļa dzeltenās preses, satura ziņā veldzē ļoti labi un papīra kvalitāte neattur no iegādes. Cerams, ka nākotnē, ar lasītāju pieaugumu, arī papīrs kļūs biezāks un izturigāks.

Pēc satura lapas jau varēsiet noprast, kas mani sajūsmina par šo izdevumu. Un tā ir daudzpusība. Izdevums gan sniegs interesantas receptes no lielajiem pavāriem, gan informēs, kuru vīnu iegādāt, gan dažādus padomus, ieteikumus utt. Tieši tas, ko sagaidu no gardēža preses izdevuma. Varbūt es šobrīd izklausos pēc uzpirkta blogera, bet tā nav, šī ir tikai mana brīva iniciatīva informēt jūs, kas ir šajos izdevumos un par favorītiem starp tiem.

Viena no feinajām lietām, kā vecos izdevumos, ir jautājumu/atbilžu lapa. Varbūt liekas vecmodīgi, bet šeit atbild nevis Jana no grāmatvedības, bet gan šefpavāri ar lielo burtu. Kas manā skatījumā ir ļoti jauks risinājums un profesionāla attieksme pret savu lasītāju. Jo kur gan radītos iespēja tev uzdot jautājumus lielajiem pavāriem?

Nākošā lieta, kas ļoti patīk ir jau iepriekš pieminētā produktu/izejvielu degustācija, ko ik pa brīdim piekopju arī savā blogā. Lai arī kāds bloga lasītājs ieminējās, ka iespējams tas ir reklāmas raksts/triks, man tomēr patīk salīdzināt savu ikdienas izvēli un profiņu viedokli par veikalos pieejamajām precēm, lai tur reklāma vai nē. Ļoti laba lieta, ko iekļaut savā žurnālā, jo neviens cits to nedara, spriežot pēc šī gardēžu preses ierakstiem.

Maltīte bieži vien nevar iztikt bez laba vīna, kas izceltu katra pavāra meistardarbu. Es bieži vien mulstu starp plauktos esošajiem vīnogu brīnumdzērieniem, izvēle ir grandiozi liela un grūta. Un šajā atvērumā man palīgā ar izvēli nāk zinoši cilvēki ar savu pieredzi un ieteikumiem. Ļoti feini.

Protams, ka žurnālā ir arī receptes, to tak mēs arī sagaidām no gardēžu preses. Mans fans ir tajā ka beidzot aiz receptes ir arī seja un autora vārds. Un autori ir visdažādākie, no cilvēkiem kam to patīk darīt un tā lieta padoas līdz šefpavāriem no Latvijas labākajiem restorāniem. Tieši šo rcepti ieliku, jo tā ir vienkārša un ļoti garda, pats izmēģināju tāpēc arī cildinu un publicēju.

Publicētās receptes ir ļoti dažādas un noteikti katrs atradīs, ko savam vēderam un gaumei tuvu, piemēram šos brīnumus es plānoju izmēģināt tuvākajā laikā un pārsteigt savus draugus nevis ar ierastajiem salātiem, bet gan ar kaut ko pa jaunam izgudrotu no mūsu bērnudāza dienām.

Žurnālā ir arī interesanta lapaspuse ziņkārīgajiem – ko gan citi notiesā savā ikdienas dzīvē? Sīkums, bet ļoti interesanti, ielūkoties kāda cita līdzpilsoņa šķīvī un ledusskapī.

Neizpaliek arī padomu vai informatīva rakstura lapas, kurās lasītājs var smelties jaunas zināšanas, kas veicinātu kulināros piedzīvojumus.

Kā arī ieskats par lietām, kas palīdzēs virtuves darbos vai kur un kā izvēlēties labākos loriņus/piederumus savai virtuvei un ciemiņu uzņemšanai. Šis atvieglo staigāšanu pa veikaliem un sniedz informāciju, kurā virzienā doties noteiktās preces meklējumos. Informatīvi un noderīgi.

Verdikts: viens no favorītiem, jau aprakstīto īpašību un satura pēc. Noteikti maksātu arī vairāk par pašu izdevumu, ja drukātu uz labāka papīra nevis šī lētā fuj-nekam-nedar papīra. Daudzpusīgs žurnāls ar interesantu saturu, visdaudzpusīgākai publikai.

Būtu ļoti kruta, ja tiktu iekļauti apraksti/apskati par krogiem/bāriem/restorāniem ar ēdienu/atmosfēras vērtējumiem, liekas agrāk tāda lieta bija vienā no Diens avīzēm – pievienojiet lūdzu šādus rakstus šim izdevumam. Ja tā notiks tad es noņemu cepuri šī izdevuma un redaktores priekšā. Tā tik turpināt.

Follow

Get every new post delivered to your Inbox.